 (www.feini.lv) |
| Artūrs Zaļais : uzticība |
| To mirkli, No dzīves savas, Ko veltīju Tev, To labāk aizmirsti. Tas mirklis, Dzīves manas vājums bij, Kas domāts patiesībā Viņai bija, Tik blakus Tu man gadījies. Un neskumsti, Man arī skumji, Ka dzīvē gadās Arī tādi, Visnotaļ skaisti, Un reizē arī Mirkļi dumji. |
| (23.08.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |