|
|
 |
|
|
|
|
| | Viss izteiktais nepasacīts | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Es šonakt saldkaisli degšu
Tavās ziedošās acīs,
kā malduguns noreibt likšu
un pametīšu,
lai atkal atpakaļ sauktu
un plauktu kopā ar Tevi
smeldzīga kailuma gaismā.
Es šonakt sirēna esmu
un vēja rēķinus rakstu
uz Taviem aizvērtiem plakstiem,
pat saknes zem zemes
kaisli sadodas rokās,
un mainītās lomās
gaismas un tumsas liesmas.
Tu nosalsi, projām ejot,
Tu sadegsi pieskaroties,
bet ieelpot mani
tāpat Tev neizdosies.
Tik karsti,
tik neparasti
uz mirkli no eņģeļa maiga
par uguns sirēnu kļūt. (22.05.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|