|
|
|
|
|
|
|
| | aptumsums | Autors - BizBiz[Marīte]
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
durvis smagi aizcērtas
saule noriet Tavās acīs
atnesot melnu nakti
kur palika tā gaisma
ko Tu nesi?
kur siltās rokas
ar kurām vedi?
visu aizēno šubu ēnas
no Tevis viss negaiss
mani tik lietus mākoņus
ko mana saule vēlāk aizdzen
bet Tavi padebeši
melni
gūlst uz maniem pleciem
apsedzot mani visu
un velkot sev līdzi
un kā lai es palīdzu
pazudušajiem pieskārieniem
ja pat tie avārijas izeju
vairs savās domās neatrod?
***
kas sākās
kā skaistākais sapnis
pārvērtās murgā
un briesmoņi
Tevis saukti
turpina rāpties ārā no pagultes
mani baidot līdz nāvei
***
es vēl jo projām neatteiktos
mirt
ja Tu būtu mana pēdējā elpa
bet man ir bail
ka es nosmakšu
pat nesajūtot to
sev blakus. (20.12.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|