|
|
|
|
|
|
|
| | Mammai uz delnas. | Autors - AHercbergs
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Piedzimu Mammai uz delnas.
diena bij jaunava,
man nakts bija melna,
skropstas par smagu,
lai slēptos! Pie velna,
acis par gaišām,
lai turētu ciet,
lai redz un jau laistās
kā teicis Mans Dievs
pat katrā nogrūstā maitā
piedošanas prieks
ir pat vēl skaistāks
nekā zem ādas liekas
mēs dzīvojam laikā,
kur zem saules nav vietas,
ja uzplaukstam naktī,
mūs vismaz nomazgā lietus
dienai skatoties acīs
zvēru, ka esmu piekusis rakstīt,
tā kā es ciestu
un man vajadzētu vakcīnu
pret tādu iedzimtu lietu,
it kā man jau kāds prasītu
ziedot savu iedzimtu vietu.. (20.12.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|