| 
						
						 | 
						
						  | 
						  | 
						
						
						
							
								| 
								
								 | 
							 
							
				
								| 
								
								 | 
							 
							
								 | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							 |   |  | Pilsētā  |   |  Ievietojis: Sania Kim |  Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
   Dūmakainās ēku sienas 
Atbalsojas pagrabos, 
Šķiet stingums tajās salts no ziemas, 
Tās arī mani nežēlos. 
 
Cilvēki ar tukšām acīm 
Peld man garām neziņā, 
Ka tie ar savām ledus sirdīm 
Pārvērš ielas pustumsā. 
 
Un kas par to, ka man vienalga 
Vai rīts ko labu atnesīs, 
Kas tev dots,-tas jāizbauda, 
Tad jēga dzīvei nezudīs. 
 
Šovakar man nav nekā, 
Nekā, ko dot, ko iemācīt, 
Tā sanācis, ka neesmu 
Pat ēnai savai vajadzīgs. 
 
Es tāpat kā visi citi, 
Izlikšos, ka laimīgs esmu, 
Peldēšu tāpat kā viņi, 
Rodot tumsā pašiedvesmu.. (18.11.2009) |   |  | 					 |  
								| 
								
								 | 
							 | 
	
	 |  
							
								|   | 
							 
						 
						 | 
						
						  | 
						  | 
						
						
						
						
							
								 | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
								
								
										
										| 
										
										 | 
									 
									
										
										
											
												| 
												Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
												 | 
											 
										 
										 | 
									  
								 | 
							 
							
							
								|   | 
							 
							
								|   | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
								
								
													
										| 
										
										 | 
									 
									
										
										
											
												| 
												Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
												 | 
											 
										 
										 | 
									 
									
										| 
										
										 | 
									 
									
										| 
										
										 | 
									  
								 | 
							 
							
							
								|   | 
							 
							
								|   | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
								| 
								
	 | 
	 
	
	
	|   | 
	 
	
	|   | 
	 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
							
								
								
								
									
										| 
										
										 | 
									 
									
										
										
											
												
												Priekšdienām* 
												Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
												 | 
											 
										 
										 | 
									  
	 | 
	 
	
	
	|   | 
	 
	
	|   | 
	 
						
							Vieta reklāmai: 
							 
									 | 
								 	
								
									|   | 
								 
								
									|   | 
								 
						 
						 |