|
|
 |
|
|
|
|
| | Kristāllietus | | Ievietojis: Sania Kim | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ielejā aiz seniem kalniem
Mājiņa man bija,
Tur sniegi tā kā pērles krita
Un kristāllietus lija.
Pie durvīm lotoss ziedēja
Un bumbierkoki slējās,
Tur pļavās rozes mirdzēja
Un upes klusi smējās.
Saule mijās zvaigznēm košām,
Lai katram viesim ceļš ir drošs,
Tur vienmēr visi acīm možām,
Jo prieks šeit visu aptverošs.
Ielejā aiz seniem kalniem,
Man'sirds uz mūžiem bija,
Tur dzidrākie no saullēktiem,
Jo kristāllietus lija.. (17.11.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2625
Kopā:6678072
|
|
|
|