|
|
|
|
|
|
|
| | Aizmigušajiem biedriem | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad manas krūtis panāks vaļā,
Tas atombumbas sprādziens būs.
Ar karstu elpu dzīvē zaļā
Es nākšu apskaut visus jūs.
Vai dzirdat, biedri? Nav par vēlu -
Vēl sirdīs mīlestība kvēl.
Mans ērglis cēlāks ir par cēlu,
Un sevi ziedot tam nav žēl.
Balts ceļš, bet asins abās malās,
Lai mūžam neaizmirstu mēs,
Ka cīņa vēl nebūt nav galā,
Ka stāvam jaunās krustcelēs. (18.11.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|