|
|
 |
|
|
|
|
| | Pie spoguļa | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Spogulī acis tik zināmi tuvās
Un reizē tik svešādās raugās.
Tās nerimstas izstarot jaunību manu
Un sapņot par dvēseles draugu.
Drīz grumbas klās vaigu, drīz mati kļūs sirmi,
Kaut lūpas vēl murminās dzeju,
Bet spogulī acis joprojām nirs dziļi,
Caur kurām Dievs čukstēs, lai eju...
"Kā pamest šo skatienu?" vaicāšu viņam.
Tas pilns ir ar jaunības dvesmu!
Dod kavēties tajā ik dienu, ik nakti
Un nezināt mūžam, kas esmu...
Lai smarža šī tuvā un svešādā apņem
Kā vīraks, kā mežrožu glāsti.
Vai visa pasaule ieslēgta manī?
Ak, spogulīt, spogulīt, stāsti! (14.11.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|