|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | CIK... | Autors - mozitis
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cik daudz gan ir sapņu labirintu kuros mēs dzīvojam. Ejas par kuru eksistenci neviens pat nenojauš. Tās savijas sarežģītos rakstos un ietiecas visdziļākajās prāta dzīlēs, un tikai ļoti reti tajās ielaužas kāds svešinieks izbiedēdams tramīgos liktens putnus kas akli pakļaujas savam instinktam. Spārnu savirmotais laiks jau pēc mirkļa norimst, tomēr neredzama sliede- pēdu nospiedums sirdī paliek mūžīgi. Bet- spoks- doma kas klīst gaiteņu jūklī vēl ilgi stindzinās cilvēkus ar savu ēnu...
(18.10.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
