|
|
|
|
|
|
|
| | Mans brālis | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad cauri trotuāram
Reiz zaļi asni dīgs,
Tev, sarkanbalti sārtā,
Es būšu vajadzīgs.
Nāks atkal sirmais Burtnieks
Un dzelmē dzirksti šķils,
Un Saules ceļš no dzelmes
Līdz debesīm taps zils.
Kā spožu zelta ripu
To rokas augšup vels.
Pa domai vien, pa sapnim
Sev tauta pili cels.
Mans piecsejainais ozols,
Mans brālis miglu dzer.
Viņš zinās īsto brīdi,
Kad acis jāatver! (24.09.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|