|
|
|
|
|
|
|
| | Meža brālis | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nakts tumsā mežs mani slēpis
Karā kā savu pēdējo brāli,
Kaut gadiem tukšs pamests ubadzes klēpis,
Un upju vātis pilnas ar sāli.
Tās aizaug bez pasaku naivajiem glāstiem -
Es esmu tāpēc tām blakus un būšu,
Līdz ubadze celsies uz mūžu
No spļāvieniem tīra, no lāstiem.
Vecais, kožu saēstais lakats
Pār viņas greizajiem, kārnajiem pleciem.
Mans vienīgais spīts un griba,
Mans saprāts, mana Mīlestība.
Ar zvaigžņu sudrabu apbēršu viņu,
Kaut samalts kā puteklis būšu.
Prom smagās ēnas, kas atņem dūšu,
Irbīte strauja nes laimīgo ziņu:
"Caur mežu atvērtiem vārtiem,
Starp senču sakurtiem sārtiem,
Saules stariem dota un ļauta,
Nāk lepna un svabada tauta." (05.09.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1125
Kopā:6129253
|
|
|
|