|
|
|
|
|
|
|
| | Vējā iesētajiem | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vējš sēklu paņēma iz egles čiekura,
Caur vētrām, puteņiem, caur laikiem dzina.
Negantais šūpulis, mans vēja šūpulis
Cik skumju auklējis ? Vai to kāds zina ?
Iz egles čiekura aizkliedzot, aizsāpot
Ar vēju dejoju kā liesma vāra.
Vējš pēdas dzēsa, lai atminēt nespēju,
Kā dzima dzīvība pie zaļa zara.
Ne Likteņlēmējas, ne zemes padoma -
Es vēja sēkla starp mākoņiem kvēlu.
Kaut būtu izdedzis tai vēja šūpulī
Pirms sevi apjautu kā egles dēlu...
Egle, ai, egle, Tu mūžzaļā māmuļa!
Kam vējam saplosīt atdevi mani ?
Aiz miglas ielejām pusnakti iezvana
Siltie un brūnganie čiekuru zvani. (04.10.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|