|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laime? | Autors - Velsa
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu uz brīdi nopriecājies, ka Tev ir tik labi, bet jau nākamajā brīdī pasaule, brutāli Tev smiedamās sejā, sagriež visu kājām gaisā un viss Tavs prieks tiek aprakts un tur arī atstāts. Atstāts līdz brīdim, kad pienāks nākamais gaišumiņš, mazā laimīte, kas liek Tev pacelties debesīs, smieties tik dzīvīgi un justies tik labi, ka vārdos nevar izteikt, atkal Tevi pametīs.
Bet ja tā padomā? Vai tā ir laime? Vai laime atnāktu un līdz sirds dziļumiem atkal Tevi sāpinātu? Man liekas, ka nē..
Un kas mūs nenogalina, padara tikai stiprākus. Tātad tā ir nelaime. Jo tieši no tās mēs rodam vislabāko dzīves pieredzi. Tātad sanāk, ka mēs vienkārši līdz galam neatšķiram laimi no nelaimes? Nevar būt, ka viņas tik labi māk jaukties un maskēties..?
(23.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1850
Kopā:6119922
|
| |
| |
|
Autori
