|
|
|
|
|
|
|
| | abiem vienas un tās pašas debesis | | Ievietojis: DeShy | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
ikkreiz
kad vientuļi viņai paliek
viņa saskatās ar zvaigznēm
tā viņa jūt
ka vēl jo projām ir viņam blakus
jo debesis vienmēr ir vienādas
lai kur arī būtu
ikkreiz
kad viņam kļūst vientuļi
viņš lūkojas debesīs
ar acīm uzrunājot
tās pašas zvaigznes
jo zina
ka to pašu dara arī viņa
kā gribētos viņiem
būt blakus
zem tām pašām debesīm
reizē lūkoties
un nevis uz zvaigznēm
bet gan vienam otra acīs
skatoties
just un teikt
vijoties apskāvienos
nekad nelaist vaļā
sirdspuksti dungo
vienu un to pašu takti
divi mīlētāji
aizlūdzot
pazūd starp viļņiem
mēnesnīcas sonātei
skanot
pazūd un atrodas
esot kopā
viņi skaidri zina
abiem pieder
vienas un tās pašas debesis
uz kurām lūkoties
pēc kurām ilgoties (19.08.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1279
Kopā:6135323
|
|
|
|