|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | abiem vienas un tās pašas debesis | | Ievietojis: DeShy |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
ikkreiz
kad vientuļi viņai paliek
viņa saskatās ar zvaigznēm
tā viņa jūt
ka vēl jo projām ir viņam blakus
jo debesis vienmēr ir vienādas
lai kur arī būtu
ikkreiz
kad viņam kļūst vientuļi
viņš lūkojas debesīs
ar acīm uzrunājot
tās pašas zvaigznes
jo zina
ka to pašu dara arī viņa
kā gribētos viņiem
būt blakus
zem tām pašām debesīm
reizē lūkoties
un nevis uz zvaigznēm
bet gan vienam otra acīs
skatoties
just un teikt
vijoties apskāvienos
nekad nelaist vaļā
sirdspuksti dungo
vienu un to pašu takti
divi mīlētāji
aizlūdzot
pazūd starp viļņiem
mēnesnīcas sonātei
skanot
pazūd un atrodas
esot kopā
viņi skaidri zina
abiem pieder
vienas un tās pašas debesis
uz kurām lūkoties
pēc kurām ilgoties
(19.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1334
Kopā:7251842
|
| |
| |
|
Autori
