|
|
|
|
|
|
|
| | verbāla paranoja | Autors - LiTi
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man ir bail
No tumsas
Un klusuma
Bet tie atnāca
Aprija elektrību
Un izlēja manu kafiju
Klusums mani padara
Par lempi no bilžu grāmatas
Un priekšmeti kļūst dzīvi
Un uzvedas skaļi pēc
Vienpadsmitiem.
Tā dīvaini. Es. 2 sveces.
Muša – bezpajumtniece,
Kura zuzina kā ruporā.
Varbūt ir manas bēres?
Nē. Man nāk miegs.
Neticu, ka mirušie
Grib gulēt.
Kā ir – vecotēv? (02.07.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|