|
|
 |
|
|
|
|
| | Atkal viens | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Velkas laiks ar smagām kājām,
Situ es kā mušu to.
Nakts ved prātu prom no mājām,
Lai es nejustu neko.
Atvars paver dzelmes vārtus.
Vai būs nebūtībā grimt ?
Redzu nākam gaismu sārtu
Pāri meža galiem dzimt...
Brāļu plecus blakus jūtu,
Tālu pretī izaug krasts.
Kas par to, ka mūžs par grūtu ?
Kas par to, ka nesaprasts ?
Atkal viens un lieks es sēdu
Miglā, kura visu tin.
Tik daudz aiznāvētu pēdu
Manu brīvo zemi min... (12.05.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|