Velkas laiks ar smagām kājām,
Situ es kā mušu to.
Nakts ved prātu prom no mājām,
Lai es nejustu neko.
Atvars paver dzelmes vārtus.
Vai būs nebūtībā grimt ?
Redzu nākam gaismu sārtu
Pāri meža galiem dzimt...
Brāļu plecus blakus jūtu,
Tālu pretī izaug krasts.
Kas par to, ka mūžs par grūtu ?
Kas par to, ka nesaprasts ?
Atkal viens un lieks es sēdu
Miglā, kura visu tin.
Tik daudz aiznāvētu pēdu
Manu brīvo zemi min... |