|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | iešana | | Ievietojis: DeShy |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
zāle kutina manas nogurušās pēdas..
cik ilgi vēl var iet un iet
mans ceļš vēl ir tāls
līdz Tavām durvīm
es eju lēnām pa sārtiem oļiem
ar steigu es tālāk netikšu
un nepaspēt ja laika nepietiks
tāpat līdz rītam
kad saule pirmos elpas vilcienus
Tavās plaušās vilks
es būšu aizmigusi zem zilām puķēm
vējš mani modinās
čukstot Tavu vārdu
kas pēc rīta kafijas
ar putukrējumu smaržos
es centīšos elpot līdzi
klusītēm
uz priekšu mans ceļš ved
sānos stupceļš mani lūdz
mazliet piestāt un apdomāt
bet putnu dziesmām skanot
pēc dobja saksafona notīm
es ejot elpoju
un elpojot eju
bet mans ceļš būs galā
kad Tava zāle
kutinās manas pēdas
ļoti nogurušās.
(23.04.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1333
Kopā:7251841
|
| |
| |
|
Autori
