|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Debesīm nozagtais trauks | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad nāve kā jūra viļņo pār lauku
Un mani kā čūska indīga dzeļ,
Es sniedzos pēc debesīm nozagtā trauka -
Līdz rītam šo jūru man jāizsmeļ.
Nedzīvu koku aizspiestās lūpas
Par priesteriem skaļāk lūdzas un tic,
Ka apskaidros ūdens nāvīgās šūpas
Dvēseli manu, bailēs kas trīc...
Kā atpestīt ziedu, kas pretī man liecas,
Bet, pievīlies smagi, garām man zied ?
Vai vispār pēc kaut kā sirds krūtīs vairs tiecas
Jeb tā ir kā durvis, uz mūžu kas ciet ?
Ko slimā un grēcīgā būtne man saka ?
Ko spogulis greizais man pasacīt spēj ?
Kad piedzimsti, esi kā debesu aka,
Kad mirsti - tā maize, ko neiesēj.
Bez manis tam ziedam, pretī kas sniedzās,
Būs dzīvot, kaut ziedonis nokavēts,
Būs mīlēt kā sirdij, gaismas kas liedzas,
Kā sirdij manai, kas maiguma brēc.
(07.04.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1213
Kopā:6706201
|
| |
| |
|
Autori
