|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Debesīm nozagtais trauks | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad nāve kā jūra viļņo pār lauku
Un mani kā čūska indīga dzeļ,
Es sniedzos pēc debesīm nozagtā trauka -
Līdz rītam šo jūru man jāizsmeļ.
Nedzīvu koku aizspiestās lūpas
Par priesteriem skaļāk lūdzas un tic,
Ka apskaidros ūdens nāvīgās šūpas
Dvēseli manu, bailēs kas trīc...
Kā atpestīt ziedu, kas pretī man liecas,
Bet, pievīlies smagi, garām man zied ?
Vai vispār pēc kaut kā sirds krūtīs vairs tiecas
Jeb tā ir kā durvis, uz mūžu kas ciet ?
Ko slimā un grēcīgā būtne man saka ?
Ko spogulis greizais man pasacīt spēj ?
Kad piedzimsti, esi kā debesu aka,
Kad mirsti - tā maize, ko neiesēj.
Bez manis tam ziedam, pretī kas sniedzās,
Būs dzīvot, kaut ziedonis nokavēts,
Būs mīlēt kā sirdij, gaismas kas liedzas,
Kā sirdij manai, kas maiguma brēc.
(07.04.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
