|
|
 |
|
|
|
|
| | kādas pasaules gals | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
es sēdēju tur - starp vilkiem
sekundes kā stundas vilkās...
bronzā izmālētās sejas
nedzīvas pakļautas vienādas...
viņu atrieztās rīkles zvēroja
es biju nokauts jau atkal
korekti uzaicināts barā
par putnu biedēkli nāves dārzā
(kā allaž nevēlams un lieks -
tāds ir šis dīvaiņu liktenis)...
miljoniem gaismas gadu
vai viena soļa svešumā...
paldies mīļie mani -
tas bija mans pasaules gals. (06.04.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1223
Kopā:6706211
|
|
|
|