|
|
|
|
|
|
|
| | Pēc beigām... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pamāju atvadas, pasaulei "čau".
Rīt manis nebūs kā vakar un jau.
Plosošās ilgas un izmisums velts,
Sirds akmens smagais taps debesīs celts.
Ausīs Saule, siltā un baltā,
Brīvībā palaistā, sudrabā kaltā...
Pamāju atvadas katram, kas lieks,
Zīlei, kas ozolam vienīgais prieks.
Mīla ir mirusi, sajūta vien
Pie laika un pasaules dzīvību sien.
Pārtrūks maldi, nožēla, kauns,
Pēc beigām kā vienmēr nāks iesākums jauns... (08.04.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1266
Kopā:6123500
|
|
|
|