|
|
|
|
|
|
|
| | Aizliegtais prieks | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man nevajag vairāk, patiesi,
Es esmu pabeigts kā koks,
Kam putni ir mīļākie viesi,
Kad sakuplo lapotais loks.
Man nevajag vairāk ne nieka
No cilvēku murdošās kņadas,
Tā žultainā, neīstā prieka,
Tās dzīves, ko cilvēki vada.
Man nevajag vairāk cik devis
Šis savādais liktenis pūrā,
Tik reizēm man pietrūkst vien tevis,
Ak, dziļā un mūžīgā jūra.
Un migla kad ietinas manī,
Kad sapņi pa pazarēm klejo,
Kā meldija liega tu skani
Un debesīs pacelta dejo.
Cērt, cilvēk, un uztaisi mastu,
Lai tālāk par nāvi es tieku !
Glāb, pasargā neskarto krastu,
Šo cilvēkam aizliegto prieku... (04.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1156
Kopā:6117737
|
|
|
|