 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Aizliegtais prieks |
| Man nevajag vairāk, patiesi, Es esmu pabeigts kā koks, Kam putni ir mīļākie viesi, Kad sakuplo lapotais loks. Man nevajag vairāk ne nieka No cilvēku murdošās kņadas, Tā žultainā, neīstā prieka, Tās dzīves, ko cilvēki vada. Man nevajag vairāk cik devis Šis savādais liktenis pūrā, Tik reizēm man pietrūkst vien tevis, Ak, dziļā un mūžīgā jūra. Un migla kad ietinas manī, Kad sapņi pa pazarēm klejo, Kā meldija liega tu skani Un debesīs pacelta dejo. Cērt, cilvēk, un uztaisi mastu, Lai tālāk par nāvi es tieku ! Glāb, pasargā neskarto krastu, Šo cilvēkam aizliegto prieku... |
| (04.03.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |