|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | viņš | Autors - chem_girl
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš stāvēja starp draugiem,
Tie visi dalījās stāstos,
Bet viņu tie nepavisam neaizrāva.
Viņa skatiens slīdēja garām viņiem,
Viņa ausis nedzirdēja tos.
Acis redzēja tikai viņu,
Ausis dzirdēja tikai viņas smieklus, balsi.
Balsi, kura viņam šķita kā mūzika,
Mūzika, kuru viņš varētu klausīties mūžīgi.
Zēns centās notvert viņas acu skatienu,
Centās tik ilgi,
Kamēr viņa pagriezās.
Viņš apmulsa, iestājās klusums.
Meitene viņam silti uzsmaidīja, skatījās tieši acīs.
Zēnam vienkārši aizrāvās elpa.
Viņš domās pacēlās gaisā, bija laimīgs.
Bet, tas bija tikai viens mirklis,
Mirklis, kas beidzās.
Zibenīgi.
(19.01.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
