 (www.feini.lv) |
| chem_girl : viņš |
| Viņš stāvēja starp draugiem, Tie visi dalījās stāstos, Bet viņu tie nepavisam neaizrāva. Viņa skatiens slīdēja garām viņiem, Viņa ausis nedzirdēja tos. Acis redzēja tikai viņu, Ausis dzirdēja tikai viņas smieklus, balsi. Balsi, kura viņam šķita kā mūzika, Mūzika, kuru viņš varētu klausīties mūžīgi. Zēns centās notvert viņas acu skatienu, Centās tik ilgi, Kamēr viņa pagriezās. Viņš apmulsa, iestājās klusums. Meitene viņam silti uzsmaidīja, skatījās tieši acīs. Zēnam vienkārši aizrāvās elpa. Viņš domās pacēlās gaisā, bija laimīgs. Bet, tas bija tikai viens mirklis, Mirklis, kas beidzās. Zibenīgi. |
| (19.01.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |