X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Pasakas
Pelēna un lācēna vakara pasaciņas 3. nodaļa
Autors - Jānis Dailis
  
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija

3. nodaļa.
Kā pelēnu neapēda

Bija saulaina rudens novakare, un vējš mētāja dzeltenas apšu un kļavu lapas, kas saulrietā krāsojās gluži zeltainas. Pelēns ar lācēnu draiskojās uz meža taciņas, kur lapu birumā mazais nebēdnis varēja itin labi paslēpties, un lācēnam nācās ar ķepu izslaucīt visas lapas, lai atrastu tajās pelēnu.
Pēkšņi uz taciņas, kur gadījies kur ne, parādījās runcis – melns ar baltu apkakli. Lāča iztrūcināts, tas iešņācās un jau dzīrās lēkt projām krūmos, bet tad pamanīja pelēnu, ko lācēns bija saķēris ķepā.
– Savādi gan, – izbolījis acis, sacīja runcis. – Nekad nebūtu domājis, ka arī lāči medī peles!
Pelēns sāka gardi ķiķināt, bet lācēns kaķim paskaidroja, ka viņi ar pelēnu ir draugi un tikai spēlējas.
– Vēl jo dīvaināk, – nomurmināja runcis, pakāpdamies dažus solīšus tuvāk. Paslējis gaisā purniņu, tas paošņāja gaisu, un viņa lielās acis kļuva pavisam šauras. Kaut arī pelēns jutās drošs un pasargāts lācēna ķepā, tomēr viņš sajuta nelāgu trīsoņu pašā astes galiņā.
– Murrrr, – negaidot runcis izkusa laipnībā un droši sāka glausties pie lācēna. – Vai drīkst, es arī ar jums paspēlēšos?
Lācēnam ļoti patika spēlēties, tāpēc viņš ar prieku piekrita, un drīz vien abi ar kaķēnu līksmi smiedamies plosījās pa dzelteno lapu paklāju, veldamies vienā draudzīgā kamoliņā.
– Pii, – ņerkstēja pelēns, kas izrādījās iespiests starp abiem rotaļu biedriem, turklāt tagad pelēns pamanīja, ka no kaķēna mīkstajām ķepiņām brīžiem snaikstās ārā asi nadziņi.
Izsprucis brīvē no abu draiskuļu rotaļām, pelēns brītiņu to vēroja no malas. Piepeši viņam palika pavisam skumji, redzot, cik pārņemts ar jauno rotaļu un jauno draugu ir lācēns, kas par pelēnu šķita pavisam aizmirsis. Bet pelēna skumjas nomainīja neviltots prieks, kad lācēns iesaucās:
– Pelēn! Kur tu paliki, pelēn? Pii!
– Te, te, te! – līksmi iesaucās pelēns, aši uzlēkdams uz augšpēdus guļošā lācēna mīkstā vēdera.
– Vai, pelēn, es sabijos, ka būsim tevi netīšām saspieduši plakanu! Cik tomēr labi, ka esi tikpat dzīvs un apaļš kā pirmīt! – teica lācēns.
Pelēns jautri smiedamies lēkāja pa lācēna vēderu, kamēr runcis gulēja turpat blakām, laizīdams savas saņurcītās spalvas, un ik pa brīdim aizdomīgi pašķielēdams uz pelēnu.
Saule jau sen bija paslēpusies aiz koku galiem, un iestājās mijkrēslis.
– Man šķiet, ka tagad mazliet jānosnaužas, – nosprieda lācēns.
– Murr, mjā..! – laiski ņurdēja runcis, un ieritinājies lācēnam padusē, sāka murrāt. Lācēns ar otru ķepu pieturēja pelēnu sev pie krūtīm, un tā viņi draudzīgi iesnaudās.
Palika aizvien tumšāks un vēsāks, debesīs iemirgojās pirmās zvaigznes, kad lācēns pēkšņi pamodās un saprata, ka guļ pavisam viens uz meža taciņas, un viņam ķepās nav vairs ne kaķēna, ne pelēna.
– Ū-ū! – pieslējies sēdus sauca lācēns. – Pelēn! Kaķēn! Pelēn!
Neviens neatsaucās, – ne pī, ne ņau, un lācēns aizvien skaļāk ūjinādams sāka čāpot aizvien ātrāk savas migas virzienā, savā ceļā pārcilādams lapas, cerībā, ka pelēns paslēpies tajās. Tad viņš saprata, ka nevēlas atrast nevienu citu kā tikai savu mazo pelēnu, un sāka pavisam skaļi klaigāt: – Pii! Pelēn! Pii! Kur tu esi, pelēn?
Apgājis visapkārt vecajam ozolam lācēns apsēdās zemē, un turpināja saukt pelēnu.
– Traks lācis! – negaidot atskanēja bubināšana. Kaut kur tumsas aizsegā tupēja ezis. – Kaķis aizstiepa peli tur, uz strauta pusi. Ja vēl neapēda, tad stiepj mājās, un paukšķis vien būs no tava pelēna.
Lācēns nikni ierūcās un ko ķepas nes metās uz strauta pusi. Mēnessgaismā uz tiltiņa varēja saskatīt melnu kamolīti, – kaķis! Zibens ātrumā lācēns nonāca uz tiltiņa, un ieraudzīja tur savu pelēnu guļam pavisam nekustīgu. Kaķis bija paspējis nez kur izčibēt.
– Pelēn, – čukstēja lācēns, uzmanīgi piebikstījis mazajam radījumam ar ķepas galu.
– Pii, – vārgā balstiņā atsaucās pelēns, sākdams ķepuroties sēdus.
– Ai, pelēn, kā es nobijos, ka kaķis tevi būs apēdis! Ai, pelēn..., – teica lācēns un saudzīgi paņēma draugu ķepā.
– Es arī nobijos, – izdvesa pelēns un atzinās: – Īstenībā, tik apēsts kā šovakar es vēl ne reizi neesmu bijis! Bet cik labi, ka tu mani atradi, lācēn!
– Es nekad neļaušu tevi pavisam apēst, pelēn! Vari būt drošs! – sacīja lācēns. – Un ar kaķi es arī vairs nekad nespēlēšos.
– Pī, es arī nē! – atsaucās pelēns. Abi laimīgi devās mājup.
Kopš tās reizes lācēns apņēmās daudz rūpīgāk izvēlēties rotaļu biedrus, un aizstāvēt savu pelēnu no plēsīgiem radījumiem.

(Turpinājums sekos.)
(01.10.2008)
  
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - 9.33
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 9.5)
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 9)
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 9.5)
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
Interesantas bildes


Spermatozoīds un ugunsmūris /Krieviski/
 
 
Zīmējumi

Pārpilnība
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dienasgrāmatas

Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 705 Kopā:5031286

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.1 sec