|
|
 |
|
|
|
|
| | Visaugstākajam | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu mani sauc, kad es Tev eju garām
un savu maldu mežā bailēs krītu,
kur nosalst doma smilgu melnās skarās
un dvēsele vairs neredz jaunu rītu.
Tu mani modini no nāves varas,
ar patiesību ēdini un dzirdi.
Kā asara uz smalka egļu zara
Tu paliec ierakstīts man dziļi sirdī,
Jo svētā zeme šī, kas Tevis svētīta,
ir mīlestības zeme - mūsu Tēvija.
Ir īstais laiks, jau ceļi veras vaļā,
un upes visus grēkus aizskalo.
Un klusums atdzimst tīrs no tvana skaļā,
tāds klusums dzīvs, kurš mīlā atbrīvo.
Jo svētā zeme šī, kas Tevis svētīta,
ir mīlestības zeme - mūsu Tēvija ! (10.08.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1205
Kopā:6821792
|
|
|
|