|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nākotni atceroties | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ikkatrs vārds, ko auklē gaisma mana,
ir asara, kas aizrit renstelēs,
kur kavējas vien mēma palikšana.
Ak, gaisma skumjā ! Jānoriet mums te.
Kā nosodīts pa iedomām es klīstu,
pie iedomātiem draugiem eju viens.
Kā atgūt skaisto, paliekoši īsto ?
Kur skatiens zudušais un pieskāriens ?
Šai pasaulē,šai nāves aklā taktī,
kas sirdī melnus naida dubļus jauc,
ir dzīvs vien tas, kas, izsāpējis nakti,
ar savu gaismu mīlestību sauc.
Kad maijā silta zāle kūp pēc lietus,
es sadzirdu,kā seni smiekli skan,
un zeltīdama saulstariem šo vietu,
kā ievziedu tā skūpstu dāvā man.
(09.07.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1372
Kopā:7574255
|
| |
| |
|
Autori
