|
|
|
|
|
|
|
| | Nākotni atceroties | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ikkatrs vārds, ko auklē gaisma mana,
ir asara, kas aizrit renstelēs,
kur kavējas vien mēma palikšana.
Ak, gaisma skumjā ! Jānoriet mums te.
Kā nosodīts pa iedomām es klīstu,
pie iedomātiem draugiem eju viens.
Kā atgūt skaisto, paliekoši īsto ?
Kur skatiens zudušais un pieskāriens ?
Šai pasaulē,šai nāves aklā taktī,
kas sirdī melnus naida dubļus jauc,
ir dzīvs vien tas, kas, izsāpējis nakti,
ar savu gaismu mīlestību sauc.
Kad maijā silta zāle kūp pēc lietus,
es sadzirdu,kā seni smiekli skan,
un zeltīdama saulstariem šo vietu,
kā ievziedu tā skūpstu dāvā man. (09.07.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|