|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Glāze ar sarkanvīnu | Autors - Arturs M_
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Uz galda stāv glāze ar sarkanvīnu. No tās nav dzerta ne viena pile.. Glāze – pilna šī reibinošā šķidruma, kurš šajā apgaismojumā izskatās tik vien kā jāņogu sulas ekstrakts.. Istabā bija visai vēss gaiss, un no vīna plūda aukstuma dvaša.. Neticas, ka neviens nav pieskāries glāzei ar savām sārtajām lūpām un padzēries kādu malku no tās.. Pieskāries glāzei ar lūpām it kā dotu tai skūpstu.. Maigu, bet īsu.. Izjustu un patiesu.. Tad ķermeni pārņemtu vieglas trīsas, mazs apmulsums un liela vēlēšanās, lai sekotu turpinājums.. Un, ja domās šī glāze ir kāda cilvēka lūpas.. Tad.. Tad saskaroties divu cilvēku lūpām, viņu starpā izveidotos intīmā zona, kas liecinātu par tuvības izpausmi šo cilvēku starpā.. Zona, kurā kurš katrs nevar iekļūt.. Zona, kurā tu spēlē uz dzīvību un nāvi, ļaudamies saldajai lūpu garšai.. Un tajā mirklī tu atdod sevi visu, lai sajustu baudas iekāres stiprumu.. Mirkļa valdzinājuma spēkā tu zaudē kontroli pāri prāta apziņai un vēlies tikai to, lai skūpsts nekad nebeigtos.. Tāpat kā rakstnieks vēlas, lai pergaments un spalva nekad nepazustu no pasaules.. Lai vienmēr būtu baltās lapas, uz kurām rakstīt savas skaistās metaforas un salīdzinājumus kā nebeidzamas Ziemassvētku lampiņu virtenes..
Pulkstenis nosita viens naktī.. Bet vai vīns paliek sarkans?.. Nē, vīns pakļāvīgi gaida glāzē, kamēr sitīs viņa stunda.. Kamēr kāds beidzot izdzers viņu.. Kamēr pie glāzes pieskarsies silta cilvēka roka, pacels glāzi pie deguna, pasmaržos vīnu un maziem malkiem iemalkos to.. Tad vīnam pienāks nāves stunda.. Jo tur, kur viņš tiks, ir vēl sliktāk nekā atrasties vīna pudelē, kurā viņš knapi spēj paelpot.. Bet pudelē vīns vismaz spēj novērot apkārt notiekošās kustības, novērot cilvēkus kā dabas bērnus, noklausīties to sarunas.. Bet tagad viņš būs melnumā - bez gaismas un bez gaisa – viens pats.. Viens pats kā vējā nomaldījies ozola zars..
Kāds bija aizmirsis aiztaisīt logus..Jo bija jūtama liela vēja plūsma.. Jā, caurvējš kā naktī nomaldījies putns plivināja aizkarus spēcīgi jo spēcīgi .. Glāze apgāzās.. Saplīsa vairākās stikla lauskās.. Vīns iesūcās galdautā kā izspiesta oga.. Tagad noteikti neviens nevēlēsies iemalkot vīnu, jo kā piedevas klāt nāks stikla mazās lauskas.. Tās būtu nevēlamas piedevas pēc kāda kaislīga skūpsta, pēc iedvesmas pilnas sirds...
(05.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1088
Kopā:6107420
|
| |
| |
|
Autori
