X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Autori | venija | Stāsti |
Pencis, vīns un kleita
 
Ievietojis: venija |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija


Logs bija atvērts līdz galam vaļā, karstais gaiss virtuvē mijās ar kartupeļu kastroļa tvaikiem. „Pencis,” tā kartupeļu biezputru bija saukusi mana vecvecmamma. Kartupeļi vēl tikai vārījās, bet garšu mutē jau varēja sajust. Zeltaina, miltaina mutē kūstoša putra, pārkaisīta ar tikko dārzā noplūktiem lociņiem un dillēm. Tādu es atcerējos to no bērnība un tāda tā būs arī tagad.
Uzvilkusi savu balto kleitu ar dzeltenām puķēm, es sēdēju pie loga un gaidīju, kad izvārīsies kartupeļi un kad pa piebraucamo celiņu kāds nāks. Vajadzēja ilgu laiku, lai saņemtos uzvilkt to kleitu un uzaicinātu viņu uz pusdienām. Toreiz man arī bija tā kleita un mamma bija uzvārījusi kartupeļu biezputru. Tad gan biju naivāka un mazliet apaļāka, jo tagad kleita pavisam vaļīgi uzguļas uz mana auguma, vairāk atgādinot halātu. Bet tagad jau neesmu īpaši mainījusies naivuma ziņā un tā kleita tomēr bija neticami skaista un burvīgi piemērota karstām vasaras dienām un atmiņām.
Ūdeni nolējusi, es no visa spēka stampāju kartupeļus ar karoti, jo biju aizmirusi stampiņu paņemt no Rīgas. Karstais tvaiks un diena lika manai sejai pietvīkt sārtai jo sārtai un no manas ilgi veidotās frizūras nepaklausīgi šķipsnas līda ārā un te ..
- Sveiciens, jūsmājās!
Sastingums un prātā doma, griezties riņķī tāpat vai mēģināt dabūt no rokām nost pielipušos kartupeļus un pielabot matus. Manai kleitai nepavisam nepiestāvēja saimnieces āriene, tā drīzāk bija pilsētnieces kleita, kurā varēja iet un pasēdēt kafejnīcā.
Griezties tāpat.
- Nu sveiks, sveiks! Iztraucēji mani gan tādā neērtā brīdī – ne mati kārtībā, ne rokas tīras, ne ēdiens gatavs, būs vien jāiet prom un tad jānāk vēlreiz!
Es vienmēr muļķīgi jokoju brīžos, kad to vajag vismazāk.
Viņš ienāca virtuvē, uz galda nolika vieglu sarkanvīnu un ieriktējās uz ķeblīša blakus palodzei.
- Kādu glāzi slāpju veldzēšanai?
- O, labprāt, vienīgi šādā karstumā ar glāzi būs jau pa daudz.
Atkal tie mani muļķīgie joki.
Viņš salēja vīnu un mēs uzsaucām tostu par karstām vasarām un vēsiem dzērieniem. Pēc trīs malciņiem vīna, penča izlikšanas uz šķīvja un mana gājiena pēc dillēm, sarunas raisījās pavisam viegli.
- Stāsti, kā tad tev ir gājis?
- Nu beidz, mēs satiekamies teju katru dienu un tu prasi tā it kā nebūtu mani gadu saticis.
- Teorētiski jau tas tā arī ir..
- Nesmīdini mani, tu labi zini, kur es strādāju un ko daru brīvajā laikā.
- Un citādāk?
- Tu domā TĀ? Nu nē, esmu viena. Kā smejies biznesa sieviete.
- Nu jā, tad jau man jābūt pagodinātam, ka uzaicinājāt mani vakariņās, priekšnieces kundze!
- Bet, protams, tev jau allaž patikušas lomu spēles.
Klusums. Mani stulbie, stulbie joki. Mēģināsim atgūt vīna vieglumu.
- Tas bija joks. Nu gluži kā Plikpauris ķemmējas.
Un cenšoties laboties, es vēl vairāk visu sabojāju, sirsnīgi smejoties par savu joku.
- Es jau biju aizmirsis cik nebēdnīgi tu smejies.
Es apklusu. Mans nebēdnīgums it nemaz nebija tā īpašība, kuru būtu gribējusi atcerēties. Varbūt nevajadzēja vilkt to kleitu. Varbūt nevajadzēja taisīt penci. Karstā laikā pie sirds labāk iet kefīra aukstās zupas.
- Zini, pagājušovasar tas viss tā nejauki sanāca.
- Viss taču ir kārtībā. Tas sen jau aizmirst.
Un tomēr tā bija klaja melošana. Šajā mājā pilnīgi viss atgādināja par pagājušo vasaru – ķeblītis, palodze, viņa rokas, kas smaržoja pēc dillēm, soliņš pie mājas un izpīpētās cigaretes. Nu jau arī vīns un mana sasodītā kleita.
Ēdot manas sasaldētās zemenes no pagājušās vasaras, mēs runājām par visu – par darbu un inflāciju, par Rīgas krogiem un mūsu draugiem, par kāzām, kas būs pēc nedēļas un par to, ka neskatoties uz vēlo laiku, karstums nemazinās. Vīns bija darījis savu.
- Zini, mēs jau arī tagad būtu varējuši..
- Nu, nē. Mums nekad, nekas nebūtu iznācis.
- Domāju, tās kāzas varēja būt arī mūsu.
- ...

Vienu dienu ar lielo burtu es nodzīvoju pagājušovasar un šovasar. No rīta viņš aizgāja agri, es jutu kā diļļu smarža noglāsta manu vaigu. Jutu kā viņš atver logu un ļauj rīta dzestrumam ienākt istabā. Viņš pieliecās un man ausī iečukstēja: „Un tā mēs katrs pa vienai vasarai”. Nezinu vai viņš zināja, ka esmu nomodā vai cerēja. Bet varbūt tas bija vajadzīgs viņam pašam, kā apliecinājums, ka arī nākamvasar būs pencis, vīns un mana kleita.
(31.03.2008)
 
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - 8.87
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8.8)
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 9.2)
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8.6)
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
Ljurbenjaaks (viesis) (12.05.2020, 20:38)Toč, var pārņirgties! :)))Ješka (viesis) (06.05.2020, 09:29)Diskusija par nopietnu tēmu, bet šodien prāts nenesās to padziļināt ar savām gudrībām. Pārsmējos. :))) :))) :)))āksts (viesis) (05.05.2020, 15:54)Pats Tu burlaks.8) Autors ir spāņu rakstnieks Roberto Bolanjo, daudzu starptautisko prēmiju saņēmējs par šo romānu., neuzskaitīšu visas.
Te gan jāpiebilst,ka rakstnieks visu apraksta un nosaukumus...
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
Interesantas bildes


Ilūzija
 
 
Fotomāksla

Vectēvs, kas trakāks par datoru.
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dienasgrāmatas

Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 115 Kopā:5189230

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.1 sec