|
|
 |
|
|
|
|
| | Dziesma par mums | | Ievietojis: Lana | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es vārdus sadedzinu dziesmai,
Kas stāstīja par mums,
Un metu tos sejā liesmai,
Lai apēd tos kvēlošā guns.
Es atdevu liesmai ik noti,
Kas neizdziedāta tika,
Varbūt vēl nodungot proti,
Bet lūpas paklusēt lika.
Es sadedzinu šo dziesmu,
Šo mīlas pārpilno balādi,
Un iesāku jauno dienu
Ar mākslotu jūtu šarādi.
Un liekas, beigusies dziesma,
Kad vārdi pelnos tik grimst,
Bet meldiju neaprij liesma,
Tas atkal man atmiņās dzimst. (11.02.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|