|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | izlaušanās | Ievietojis: Vilka |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Lielā zālē un koka grīdas gulējām,
vienkārši guļammaisos,
starp desmitiem citu kokonos tērptu dvēselīšu.
Tā mēs tur gulējām
un runājām,
un rokām sakļautām tā arī aizmigām.
Tik no rīta manījām,
no manas delnas uz tavējo -
zīmējums bij' nospiedies.
Ar pildspalvu zīmētās bultiņas..
Tās saucās "izlaušanās".
Ne cik ilgi laiks uz priekšu nepagāja,
līdz arī aizbēgām.
Nemānīšu ne tevi, ne citus, arī sevi nē...
Tā biju es, kas bēga - tālāk prom no tā mīlīguma, steidzos pēc ironijas un dzīves citādas.
(03.02.2008) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1000
Kopā:7037298
|
| |
| |
|
Autori
