|
|
 |
|
|
|
|
| | Paldies | | Ievietojis: ArtursM_ | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir nakts.
Visapkārt sniega sega.
Es esmu kā zieds
Sasalis domās savās.
Vēja plūsma noglāsta manu vaigu.
Es izdvešu : „ Paldies.”
Jo sajūtu tās laimes dzirksti,
Kā ūdens šalkas vasarā pie jūras manā sejā sitas.
Man viņa neatbild.
Tik klusi projām steidzas.
Pa zvaigžņoto mākoņu taku,
Un manās rokās ielīst zvaigžņu ēnas. (25.12.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1483
Kopā:6681344
|
|
|
|