 (www.feini.lv) |
| Arturs M_ : Paldies |
| Ir nakts. Visapkārt sniega sega. Es esmu kā zieds Sasalis domās savās. Vēja plūsma noglāsta manu vaigu. Es izdvešu : „ Paldies.” Jo sajūtu tās laimes dzirksti, Kā ūdens šalkas vasarā pie jūras manā sejā sitas. Man viņa neatbild. Tik klusi projām steidzas. Pa zvaigžņoto mākoņu taku, Un manās rokās ielīst zvaigžņu ēnas. |
| (25.12.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |