|
|
 |
|
|
|
|
| | Brīnums | | Ievietojis: ArtursM_ | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Aiztaisu acis un redzu es kalnus,
Kuri kā vulkāni klusībā dus.
Redzu to sirdis un baiļu acis,
Kuras ir iegrimušas aukstajā ledājā..
Aiztaisu acis un redzu es sniegu,
Tik pieblīvētu, baltu un liegu.
Pieskrienu klāt un paņemu rokās,
Bet tas izkūst un paliek kā ūdens dvēseles mokās..
Aiztaisu acis un redzu es tevi,
Kā gaišu un viļņotu, reibinošu tēlu.
Tik tuvu tu, tik tuvu tu –Mīla atkausēja šo brīnumu.. (27.12.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|