|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz lielās lūzumu robežas | Autors - Arturs M_
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viss pamests, es jūtos kā atstumts..
Visapkārt tikai mežs un purvs pie kājām,
Viss tumšs un kā lai tiek pie domām savām?
Vai tiešām man būs jāpakļaujas vēlmēm tavām?
Viss aptēsts, es jūtos kā saplēsts..
Visapkārt cilvēku bari un bezgalīgie sistēmu vadi.
Viss tumšs un neredzēt man savus sapņus.
Bet debesi zilo apņem lietus mākoņu elpas.
Viss liekas kā sapnī, un dzīve griežas kā aplī..
Visapkārt bērnu vaidi un pieaugušo riebīgie smaidi.
Viss tumšs un neredzēt man savus sapņus,
Bet debesi zilo apņem fabriku dūmu dvašas..
Viss, it viss, ko daru liekas ne tā
Un sapņi mani aizplūst kaut kā.
Kā lai cīnās pret visu to?
Kā lai nenobīstoties pasaka kaut ko?
Uz lielās lūzuma robežas -
Pašas vērtīgākās atziņas.
Tajā pašā laikā, tur nav nekā,
Kā raugoties nebeidzamā tukšumā..
(02.11.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
