 (www.feini.lv) |
| Arturs M_ : Uz lielās lūzumu robežas |
| Viss pamests, es jūtos kā atstumts.. Visapkārt tikai mežs un purvs pie kājām, Viss tumšs un kā lai tiek pie domām savām? Vai tiešām man būs jāpakļaujas vēlmēm tavām? Viss aptēsts, es jūtos kā saplēsts.. Visapkārt cilvēku bari un bezgalīgie sistēmu vadi. Viss tumšs un neredzēt man savus sapņus. Bet debesi zilo apņem lietus mākoņu elpas. Viss liekas kā sapnī, un dzīve griežas kā aplī.. Visapkārt bērnu vaidi un pieaugušo riebīgie smaidi. Viss tumšs un neredzēt man savus sapņus, Bet debesi zilo apņem fabriku dūmu dvašas.. Viss, it viss, ko daru liekas ne tā Un sapņi mani aizplūst kaut kā. Kā lai cīnās pret visu to? Kā lai nenobīstoties pasaka kaut ko? Uz lielās lūzuma robežas - Pašas vērtīgākās atziņas. Tajā pašā laikā, tur nav nekā, Kā raugoties nebeidzamā tukšumā.. |
| (02.11.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |