|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ābele | | Ievietojis: Kyoto |
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā veca kuce,
metusi pār lūpu,
es nožāvājos,
gaidot savu žūpu.
Tik auksti -sasalst klēpis rožu,
zem papēžiem čaukst
tūkstoš beigtu kožu.
Jau debess slienājas
gar logu rūtīm,
kā vecis,
gramstoties gar jaunām krūtīm.
Kad ābele aiz loga
nolieksies vēl zemāk.
Es raudāšu.
Tāpat kā senāk.
Ap 06.2007
(17.10.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2331
Kopā:7445108
|
| |
| |
|
Autori
