|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ābele | | Ievietojis: Kyoto |
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā veca kuce,
metusi pār lūpu,
es nožāvājos,
gaidot savu žūpu.
Tik auksti -sasalst klēpis rožu,
zem papēžiem čaukst
tūkstoš beigtu kožu.
Jau debess slienājas
gar logu rūtīm,
kā vecis,
gramstoties gar jaunām krūtīm.
Kad ābele aiz loga
nolieksies vēl zemāk.
Es raudāšu.
Tāpat kā senāk.
Ap 06.2007
(17.10.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4296
Kopā:7349602
|
| |
| |
|
Autori
