 (www.feini.lv) |
| Kyoto : Ābele |
| Kā veca kuce, metusi pār lūpu, es nožāvājos, gaidot savu žūpu. Tik auksti -sasalst klēpis rožu, zem papēžiem čaukst tūkstoš beigtu kožu. Jau debess slienājas gar logu rūtīm, kā vecis, gramstoties gar jaunām krūtīm. Kad ābele aiz loga nolieksies vēl zemāk. Es raudāšu. Tāpat kā senāk. Ap 06.2007 |
| (17.10.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |