|
|
|
|
|
|
|
| | Vaboles | Ievietojis: Dinozaurcūks | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vaboles lielas un vaboles mazas
Līp man tās klāt kā āzim kazas.
Nav kur noslēpties, nav brīvas telpas,
Glābiņu meklējot, pietrūkst jau elpas.
Vaboles ēd mani dienu un nakti,
Mutītes virinot ievēro takti.
Es esmu kā ābols, ko tārpi grauž,
Kā asfalts, kuru nezāles lauž.
Vaboles zina, kur sāpīgāk kost,
Zina, kur nevaru dabūt tās nost.
Uz muguras, ausīs, degunā, matos!
Es bezspēcīgi drebuļos kratos.
Vabolēm patīk sajust kā ciešu,
Jūt, ka striķi ap kaklu siešu.
To gaida vien, kad no dzīves mukšu,
Tad atstās no manis tik vietu tukšu. (16.10.2007) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2034
Kopā:6120106
|
|
|
|