|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vaboles | Ievietojis: Dinozaurcūks |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vaboles lielas un vaboles mazas
Līp man tās klāt kā āzim kazas.
Nav kur noslēpties, nav brīvas telpas,
Glābiņu meklējot, pietrūkst jau elpas.
Vaboles ēd mani dienu un nakti,
Mutītes virinot ievēro takti.
Es esmu kā ābols, ko tārpi grauž,
Kā asfalts, kuru nezāles lauž.
Vaboles zina, kur sāpīgāk kost,
Zina, kur nevaru dabūt tās nost.
Uz muguras, ausīs, degunā, matos!
Es bezspēcīgi drebuļos kratos.
Vabolēm patīk sajust kā ciešu,
Jūt, ka striķi ap kaklu siešu.
To gaida vien, kad no dzīves mukšu,
Tad atstās no manis tik vietu tukšu.
(16.10.2007) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
