|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Veltījums manai skolai | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nāk atmiņā man skolas gadi pirmie,
Kā ,sirdij drebot ,tās slieksnim pāri kāpu es.
Un manas skolotājas mīļais smaids,
Vēl šodien atminoties siltumu tas nes.
Daudz gadu pagājuši sen jau,
No brīža tā ,kad `dzīvē izvadīji mūs,
Bet tas ,ko tu šai ceļā līdzi devi,
Nekad mūžā neaizmirstas vairs.
Kaut atsaukt varētu tos jaukos gadus,
Kaut dažus-nu vienu,divus,trīs,
Lai tikai pabūt varētu vēl skolā savā
Un savu klasi ,draugus apraudzīt.
Bet tas viss zudis,sen aizgājis jau garām,
Nu mazbērni jau tavas durvis ver..
Tik saldas atmiņas un jaukus brīžus,
Arvien biežāk dzīves mirkļi tver.
Tu mīļā,skola ,tu varenā un cēlā
Šet stāvi jau nez kuro gadu.
Un kā māmuliņa sirmu galvu
Tu vadi dzīvē bērnus ,tiem dodot ceļa maizi līdz
(14.09.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1894
Kopā:7564632
|
| |
| |
|
Autori
