 (www.feini.lv) |
| Ligita Abramenko : Veltījums manai skolai |
| Nāk atmiņā man skolas gadi pirmie, Kā ,sirdij drebot ,tās slieksnim pāri kāpu es. Un manas skolotājas mīļais smaids, Vēl šodien atminoties siltumu tas nes. Daudz gadu pagājuši sen jau, No brīža tā ,kad `dzīvē izvadīji mūs, Bet tas ,ko tu šai ceļā līdzi devi, Nekad mūžā neaizmirstas vairs. Kaut atsaukt varētu tos jaukos gadus, Kaut dažus-nu vienu,divus,trīs, Lai tikai pabūt varētu vēl skolā savā Un savu klasi ,draugus apraudzīt. Bet tas viss zudis,sen aizgājis jau garām, Nu mazbērni jau tavas durvis ver.. Tik saldas atmiņas un jaukus brīžus, Arvien biežāk dzīves mirkļi tver. Tu mīļā,skola ,tu varenā un cēlā Šet stāvi jau nez kuro gadu. Un kā māmuliņa sirmu galvu Tu vadi dzīvē bērnus ,tiem dodot ceļa maizi līdz |
| (14.09.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |