|
|
|
|
|
|
|
| | Drūmi | | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
tukšums,skumjas,bailes...
tās piepilda manu sirdi
ar katru brīdi arvien
vairāk un vairāk...
tās nemaz nedomā apstāties...
tukšums to plosa,
skumjas - sāpina,
bailes - nomoka
līdz pēdējam spēku
izsīkumam...
tad tā pagurst
paklūp aiz kādas
kupenas un....
.....tai salst.....
.....tai mežonīgi salst....
tā jūt, ka vairs nepiecelsies...
un to arī neviens nepiecels...
nekad.....
neviens....
nemūžam....
sirsniņa nosals vientuļa....
tukša, skumja un
pārbijusies... (28.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|