|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Drūmi | | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
tukšums,skumjas,bailes...
tās piepilda manu sirdi
ar katru brīdi arvien
vairāk un vairāk...
tās nemaz nedomā apstāties...
tukšums to plosa,
skumjas - sāpina,
bailes - nomoka
līdz pēdējam spēku
izsīkumam...
tad tā pagurst
paklūp aiz kādas
kupenas un....
.....tai salst.....
.....tai mežonīgi salst....
tā jūt, ka vairs nepiecelsies...
un to arī neviens nepiecels...
nekad.....
neviens....
nemūžam....
sirsniņa nosals vientuļa....
tukša, skumja un
pārbijusies...
(28.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1508
Kopā:7617542
|
| |
| |
|
Autori
