|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pavasarī | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tas bija kādā pavasarī,
Kad ūdeņi un ledi skrēja.,
Kad dabā viss bij tik skaisti
Kāds zēns ar meiteni smēja.
Tie smējās par srejošo ledu,
Par kokiem,kas sētmalē stāv.
Tie smējās par sauli un lietu,
Un par sniegu,kas vietām vēl blāv.
Tie smējās un viņiem bij labi,
Tā nemanot aizskrēja laiks.
Te pēkšņi tie apklusa abi,
Jo pretīm tiem vērās liktenis baigs.
Tas aizrāva meiteni,smieklus
Un zēns palika viens.
Daudz gadu pagājis jau sen
Tik kāds vīrietis ar sirmu galvu
Katreiz jaunā pavasarī,
Aizvien vēl klīst un klīst gar upes malu..
(05.09.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
