|
|
 |
|
|
|
|
| | Veči | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Večiem acis spīd kā runčiem,
Veroties ap jauniem brunčiem,
Mutes čokurojas smaidā,
Pat asariņa pazib vaigā.
Priekā sejas sārtojas
Un kājas tuvāk kātojas,
Bet tad pierēs iegulst rievas
-Mums tak mājās ir jau sievas-
Teikt vien gribas,jā nu dien,
Prātā nāk tik blēņas vien,
Mums jau runču gadi garām,
Tagad jādomā ko darām.
Un tad veči klusi,klusi,
Pagriežas uz māju pusi. (02.09.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|