|
|
 |
|
|
|
|
| | Veči | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Večiem acis spīd kā runčiem,
Veroties ap jauniem brunčiem,
Mutes čokurojas smaidā,
Pat asariņa pazib vaigā.
Priekā sejas sārtojas
Un kājas tuvāk kātojas,
Bet tad pierēs iegulst rievas
-Mums tak mājās ir jau sievas-
Teikt vien gribas,jā nu dien,
Prātā nāk tik blēņas vien,
Mums jau runču gadi garām,
Tagad jādomā ko darām.
Un tad veči klusi,klusi,
Pagriežas uz māju pusi. (02.09.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1128
Kopā:6870609
|
|
|
|