|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ligita Abramenko | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš viņai noglāsta sarmotos matus,
Viņa viņam glauž vītušu vaigu..
Un sirdis,kas pukst vecīgās krūtīs,
Laimē notrīs kā jaunībā.
Tiem acu gaisma nav vairs tik asa,
Arī zobu baltums nav vairs tik spožs,
Bet abu skati tik bezgala mīļi,
Veras viens otrā un kvēl.
,,Tu esi mana meitene mīļā,
Bet tu mans acuraugs.''
Abiem dzīve nav bijusi viegla,
Liektās muguras neganti sāp
Un no vecuma dzīslainās rokas,
Abu tvērienā mazlietiņ trīc.
Daudz gadu ir aizskrējis garām,
Daudz rūktuma piedzīvots.
Bet mīlu ,vienam pret otru,
Tie pratuši nosargāt.
(09.08.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
