|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ligita Abramenko | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš viņai noglāsta sarmotos matus,
Viņa viņam glauž vītušu vaigu..
Un sirdis,kas pukst vecīgās krūtīs,
Laimē notrīs kā jaunībā.
Tiem acu gaisma nav vairs tik asa,
Arī zobu baltums nav vairs tik spožs,
Bet abu skati tik bezgala mīļi,
Veras viens otrā un kvēl.
,,Tu esi mana meitene mīļā,
Bet tu mans acuraugs.''
Abiem dzīve nav bijusi viegla,
Liektās muguras neganti sāp
Un no vecuma dzīslainās rokas,
Abu tvērienā mazlietiņ trīc.
Daudz gadu ir aizskrējis garām,
Daudz rūktuma piedzīvots.
Bet mīlu ,vienam pret otru,
Tie pratuši nosargāt.
(09.08.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
