|
|
|
|
|
|
|
| | Vakars pirms prombraukšanas | Autors - Gita Mullere
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ar smaidu uz lūpām
Kā maija saulīte,
Domājot par tevi,
Tavās skavās es iemiegu.
Vēl tikai nakts,
Ko pavadīt kopā
Mēs drīkstam
Līdz šķiršanās brīdim.
Ar priecīgu seju es pamostos,
Zinot, ka esi man līdzās.
Apskaut tevi un noskūpstīt
- Ir tas, ko es vēlos.
Vēl tikai mirklis
Un vilciena durvis vērsies.
Mirklis, kad bijām mēs kopā
Atkal ir pagājis.
Asarām acīs es smaidu,
Savu vājumu slēpjot.
Negribu atkal braukt projām
No tavām siltajām skavām. (18.07.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|