|
|
|
|
|
|
|
| | Pie vientuļās ēkas | | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nu lieciet man mieru! Apklustiet!
Starp cilvēku masām pazūdiet!
Jūs gribat no manis, ko nevaru sniegt,
Man klusumu, mieru un laimi liegt.
Domājat labāki esat jūs gan
Būt tādai kā jūs - jāgribas man.
Es zinu, ideāla neesmu es
Bet starp mums ir tūkstošiem pasaules
Es nevaru tā – tik vienkārši
Viegli un ātri, un pavirši.
Es apmaldos domās, bet tev gribas zināt
Lūdzu nevaj’g manas domas minēt
Es zinu nav viegli. Bet saproti nu.
Dažkārt es vienkārši pazūdu
Un nemeklē, biedrus šeit negribu
Nevienu šeit dzīvu radību.
Jo te es atgūstu spēkus,
Pie vientuļās, sabrukušās ēkas. (02.06.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1144
Kopā:6133734
|
|
|
|