 (www.feini.lv) |
| Pusvienpadsmit : Pie vientuļās ēkas |
| Nu lieciet man mieru! Apklustiet! Starp cilvēku masām pazūdiet! Jūs gribat no manis, ko nevaru sniegt, Man klusumu, mieru un laimi liegt. Domājat labāki esat jūs gan Būt tādai kā jūs - jāgribas man. Es zinu, ideāla neesmu es Bet starp mums ir tūkstošiem pasaules Es nevaru tā – tik vienkārši Viegli un ātri, un pavirši. Es apmaldos domās, bet tev gribas zināt Lūdzu nevaj’g manas domas minēt Es zinu nav viegli. Bet saproti nu. Dažkārt es vienkārši pazūdu Un nemeklē, biedrus šeit negribu Nevienu šeit dzīvu radību. Jo te es atgūstu spēkus, Pie vientuļās, sabrukušās ēkas. |
| (02.06.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |