|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Māmiņ, piedod! | Autors - daleira nata
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kādēļ sabrūk pār manu
Galvu šis lāsts?
Lasās smagi un grūti,
Kā sēru stāsts.
Vai maz pelnīju naidu,
Kurā tagad slīkstu?
Pat vissīkāko vārdu dziļi
Sirdī nīstu.
Māmiņ, piedod! Vai šie vārdi
Tev skan kā tukšs gaiss?
Vēlos atgriezt it visu, kas
Vilties tev liek!
Smoku sāpēs kā uzklupis
Būtu nelabais.
Redzot tevi, man gribas
Izmisumā kliegt!
Māmiņ, piedod! Es vainīga
It visā esmu,
Pat ja saku, ka nezinu
Par ko man tas.
Bet, ja ļausi man paust
Vēl pēdējo dvesmu,
Būs tā tāda, kā no
Sirdssāpju grāmatas.
Kādēļ sabrūk pār manu
Galvu šis lāsts?
Lasās smagi un grūti,
Kā sēru stāsts.
Kaut gan sākās tas viss
No vismazākā nieka,
Tomēr dzīvē tas nenes
Ne kripatas prieka.
(07.03.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1110
Kopā:6135154
|
| |
| |
|
Autori
